BIOGRĀFIJA

Dzimis 1908.gada 20.augustā Dobeles pagasta Mesteros. Bērnībā dzīvojis Remtē. Viņa tēvs vēlējās, lai dēls kļūtu par dārznieku, tāpēc iestājies Bulduru Dārzkopības skolā. 1926.gada pavasarī pēc Dailes teātra izrādes noskatīšanās bijis tik saviļņots, ka stingri nolēmis kļūt par aktieri.

1930.gadā Alfrēds Videnieks iestājas Zeltmata vadītajos teātra kursos. 1933.gadā A.Videnieks sāk strādāt Liepājas teātrī. 1937.gadā aktieris tika uzaicināts uz Nacionālo teātri kā jaunais varonis - mīlētājs, kur arī nostrādāja līdz 1992.gadam. 

Miris 2002.gada 25.jūnijā.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Viņš savā skatuves mūžā atveidojis virkni spožu latviešu, kā arī krievu klasiskās dramaturģijas lomu. Teātra kritiķi viņu raksturoja kā intelektuālu, temperamentīgu raksturlomu tēlotāju ar daudzveidīgiem skatuviskās izteiksmes līdzekļiem un izkoptu runas kultūru. Videnieks teātrī ir tēlojis Krustiņu R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā", Glumovu A.Ostrovska "Arī gudrinieks pārskatās", Zarēnu Kārli A.Upīša "Zaļajā zemē", Protasovu Ļ.Tolstoja "Dzīvajā mironī", Raskoļņikovu F.Dostojevska "Noziegumā un sodā", Hamletu V.Šekspīra "Hamletā", Gaitiņu Teni “Mērnieku laikos”, Albertu H.Gulbja "Albertā".

Īpaši jāpiemin A.Videnieka pieredze kino: Egle M.Rudzīša filmā “Diena bez vakara” (1962) un vecais Dalda G.Pieša “Nāves ēnā” (1971).