BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1935. gada 11. decembrī izcilā tēlnieka Kārļa Zemdegas ģimenē.

Pēc teātra studiju beigšanas uzsākusi darbu Valmieras teātrī. Pirmā loma Valmieras teātrī - Taņa Silujanova V. Lāča romāna “Ciems pie jūras" iestudējumā, kas ir populārā romāna “Zvejnieka dēls” turpinājums un vēstī par Oskara Kļavas dēlu Edgaru un viņa mīļoto Taņu. Tomēr jau pēc sezonas Māra Zemdega atgriežas Rīgā un 1958. gadā tiek pieņemta darbā Nacionālajā teātrī, kur nostrādā visu radošo mūžu.

2018. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātrī.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Jaunībā spēlējusi varones-mīlētājas, publikas mīlestību iegūstot ar spēcīgu personības, inteliģences un gribas starojumu, skatuvisku pievilcību un koptu skatuves valodu. Pēc “ārējiem” parametriem Māra Zemdega neierakstās padomju laika estētikā un līdz ar to ir oriģināla parādība Latvijas teātrī, kam, protams, palīdz arī dramaturģija, kurā Māra Zemdega spēlē, īpaši Kārļa Pamšes izrādēs.

Nozīmīgākās lomas šai periodā: Līvija “Medūzas plosts” (1959), Marga “Trešais vārds” (1959), Sondra “Amerikāņu traģēdija” (1960), Ieva “Jūras vārti” (1961), Patrīcija “Trīs draugi” (1963), Meitene “Tur, laukā aiz durvīm” (1967)

Brieduma gados izveidojusies radoša sadarbība ar režisoru Mihailu Kublinski, kas pārstāv radniecīgu ievirzi attiecībā uz izrāžu estētiku - skatuves patiesīgumam nereti upurējot dzīves patiesību, tiecoties atveidojamo tēlu atklāt dziļi, tomēr apzināti saglabājot robežas, cik tālu mākslai jārunā par instinktiem un kaislībām cilvēkā.

Nozīmīgākās lomas šai periodā: Miranda “Dons Žuans jeb mīlestība uz ģeometriju” (1968), Hrizotemīda “Elektra” (1968), Solanža “Vasara Noānā” (1969), Klitaimnestra “Elektra, mana mīla” (1977), Selīnas māte “Klusā daba ar cilvēkiem” (1982), Erta “Sarkanmatainais kalps” (1987), Terēze “Acālija” (1992), Heista kundze “Lieldienas” (1995), Beāte-Branta kundze-Minna - “Rīts un vakars” (1999), Tuše “Indulis un Ārija” (1999), Leonore Franka “Leģenda par kādu mūžu” (2000), Mērija Tairona “Garās dienas ceļš uz nakti” (2010),

arī Skolotājas loma, kas nospēlēta pie Edmunda Freiberga izrādē “Angļu valodas stunda” (1983), partnerībā ar Lāsmu Kugrēnu.

Savrup atzīmējamas vairākas spilgtas raksturlomas komēdijās, apliecinot Māras Zemdegas talanta amplitūdu - no varonēm līdz kolorītām vecenēm un šķelmīgām dāmām - Orseta “Kjodžas skandālā” (1966), Beatrise “Silta jauka ausainīte” (1973), Salena “Kavalieru viltība” (1975), Luizella “Skrandaiņi un augstmaņi” (1978)

BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1941. g. 26. martā Rīgā.

Beigusi Rīgas 3. vidusskolu, pēc Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1963. gadā uzsākusi darbu Latvijas Nacionālājā teātrī. 

Par Margas Saliņas tēla atveidojumu H. Gulbja “Vēverīšos” viņa ir saņēmusi Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju. Ir arī “Spēlmaņu nakts” laureāte kā labākā otrā plāna aktrise par Titubas lomu A. Millera “Salemas raganās”.  

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Debijas loma - Lēna G.Priedes lugā “Miks un Dzilna” - tiek iestudēta paralēli diplomdarba izrādēm, kas nodrošina vietu Nacionālā teātra ansamblī un uz ilgu laiku nosaka aktrises ampluā - jaunās, emocionālās meitenes un gaišās mīlētājas - Bianka “Juris Indrups”, Marikita “Sieviete - debess un elle”, Viņa “Pirms tiesas sprieduma”, Meibla “Ideāls vīrs”, Zane un Anda “Pūt, vējiņi!”.

Tomēr līdzās t.s.pozitīvajām varonēm Rasma Garne apliecina labu humora izjūtu un spēlē negaidīti tvertas raksturlomu, kas liecina, ka mūža otrajā pusē gaidāmi interesanti atklājumi, rokoties arvien dziļāk un dziļāk sievietes psiholoģijā. Pie šīm lomām pieder Indulgence “Tā, kuru viņš gaidīja” un Raminta “Tātad dzīvoju”, Pameita “Sešas personas meklē autoru”, Stella “Ilgu tramvajs”.

Aktrises latviskā mentalitāte izpaudusies latviešu dramaturgu darbu iestudējumos, īpaši jāuzsver viņas lomas Harija Gulbja lugās - viņa tēlojusi Intu ”Viena ugunīga kļava”, Dainuvīti “Silta jauka ausainīte”, Ingrīdu “Cīrulīšos”, Sandru “Albertā” un Stefāniju “Oliverā”, Astru Jāņa Jurkāna “Pulkstenis ar dzeguzi”, Agnesi “Kolibri” un Veltu “Dūdieviņā”. 

Gan gaiši, gan traģiski viņa atklājusi R. Blaumaņa varoņu pasaules - lietišķo saimnieci Madi “Sestdienas vakars”, bravūrīgo brīvestības iedvesmoto Edu “Pēc pirmā mītiņa”, skarbo, smagā darbā par savu saimnieces vārdu izmocīto Ievu “Indrāni”, traģisko Ažu “Pazudušais dēls”.

Aktrises dzīves pieredze, temperaments un meistarība vispilnīgāk iemiesojies traģisma cauraustajās lomās - Lienā “Mērnieku laikos”, Ponsijā “Bernardas Albas mājā”, misis Deilijā “Mēness ūdeņos”.