BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā Bauskā. 

Pirmo lomu spēlējusi 2 gadu vecumā, kādā Bauskas Tautas teātra izrādē tēlojot aizmigušu bērnu. Dzīvojusi un mācījusies Ventspilī.

1975. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas t.s. Drāmas teātra aktieru kursu pie Alfrēda Jaunušana, pēc studiju beigšanas sākusi darbu Nacionālajā teātrī.

IV šķiras Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Nacionālā teātra aktrise kopš 1975. gada, ar pirmajām lomām apliecinot liela mēroga skatuves talantu, kuru laiks un dzīves pieredze ir vien bagātinājuši.

Lāsma Kugrēna ir viena no izcilākajām latviešu aktrisēm, kuras talanta amplitūda sniedzas no spilgtām raksturlomām ar lielisku humora izjūtu un virtuozu tehnisko līmeni līdz tai retajai traģiskajai stīgai, kas sastopama vien retas aktrises krāsu paletē. Absolūtais talants, skatuves izjūta, šarms, emocionalitāte, zems slāpju slieksnis, sakāpināta pasaules uztvere, mīlestība, jutekliskums, noslēpums, patriotisms – šie varētu būt vārdi no daudzajām recenzijām, kas veltīti Lāsmas Kugrēnas neikdienišķajam talantam. 

Viņas traģiskajām varonēm piemīt galējums – emocijās, konfliktā, kāds neizbēgami rodas starp tām un prātu, likteņa apjausmā. Lāsma Kugrēna pieder pie tām aktrisēm, kurām tēla iekšējā dzīve ir tik intensīva, ka rada priekšstatu par tēla caurspīdīgumu – sniedzot skatītājam ilūziju, ka mēs varam ieskatīties kādā neparastā dzīvē un liktenī un zinām labāk, kā tas viss var beigties, bet nekādi nevaram varonei palīdzēt – viņai lemts iet pašai savu moku un ciešanu ceļu.

Lāsmas Kugrēnas varoņlomām pieder Elektra, Džuljeta, Kristīne, Elizabete, Heda Gablere, Margrieta („Aicinājums uz.. pērienu”), Judīte („Tikai muzikants”), Oļiņiete, Alvinga kundze, kas visas nesušas viņai atzinību, bet prasījušas daudz spēka un nervu. Protams, vienmēr bijusi kompensējošā skatītāju atzinība, iespēja azartiski izspēlēties vairāk nekā 40 raksturlomās un visu paaudžu režisoru neviltotā interese par Lāsmu Kugrēnu, lai piesaucam kaut vai Viestura Kairiša teikto, ka „Kugrēnu kā aktrisi var raksturot viens vārds – mērogs. Viņai ir lielo lomu mērogs. Viņai ir peejama aktiermeistarības dziļākā izpratne”, un Elmāra Seņkova teiktais, ka „Lāsma Kugrēna ir vienmēr gatava jaunām formām, gatava lekt nezināmajā un uzticēties režisoram”.

Nozīmīgākās lomas kino: Irita (“Atspulgs ūdenī”), Nora (“Ģimenes albums”), Vita (“Vīrietis labākajos gados”), Šarlote Amālija (“Laikmetu griežos”), Ārija (“Lietus blūzs”).

BIOGRĀFIJA

Dzimusi Rīgā 1941. gada 8. aprīlī. Beigusi Dailes teātra III studiju, pēc kuras pieņemta darbā Liepājas teātrī.

1968. gadā sākusi strādāt Nacionālajā teātrī jau kā vadošo lomu tēlotāja un šo pozīciju saglabājusi līdz sirmam vecumam. 

Daudzu prēmiju un apbalvojumu laureāte mūža garumā.

1987. un 1993. gadā Lilitas Bērziņas balva par izcilu darbu varoņlomās. 1996. gadā nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā par Osienes lomu (“Zaļā zeme”). 2005. gadā “Spēlmaņu nakts” balva Gada aktrise otrā plāna lomā par Taņas tantes lomu (“Galka Matalka”) un Džulianas lomu (“Asperna vēstules”). 2014. gadā nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā par darbu izrādē “Ezeriņš”.

Astrīda Kairiša saņēmusi vairākus skatuves mākslas apbalvojumus, tai skaitā 2011. gadā "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Aktrisei piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Bijusi precējusies ar Dailes teātra aktieri un režisoru Kārli Auškāpu, māsa - baletdejotāja Digna Kairiša.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Pēc Dailes teātra III studijas beigšanas 1962. gadā sāka strādāt Liepājas teātrī, kur pārliecinoši sevi pieteica ar Madaras lomu Rūdolfa Blaumaņa lugas "Salna pavasarī" iestudējumā u.c. lomām. 

Kopš 1968. gada Astrīda Kairiša ir viena no izcilākajām Nacionālā teātra aktrisēm, kura ir spoži atveidojusi daudzas lomas.

Aplūkojot 80 un... garo Astrīdas Kairišas lomu sarakstu, ir skaidrs, ka raksts piedāvā iespēju tikai ieskicēt atveidoto tēlu nozīmīgākās grupas, nosaucot pāris lomas katrā no tām. Un tādas ir trīs – mīlētājas, karalienes un mātes.

Mīlētājas – Jūlija “Liliomā”, Liena “Mērnieku laikos”, Žanete “Zemes un saules vārdā” (pirmās divas pie A.Jaunušana, trešā pie moldāvu viesrežisora K. Škurjas) u.c.

Karalienes – Antonija “Skroderdienas Silmačos”, Spānijas Isabella t.p.nosaukuma lugā, Spīdola “Uguns un nakts” (visas trīs pie A.Jaunušana) u.c.

Mātes – Ieva “Indrānos”, Osiene “Zaļajā zemē”, Bernarda Alba “Bernardas Albas mājā” (pie M.Kublinska, E.Freiberga, O. Krodera) u.c.

BIOGRĀFIJA

Dzimis 1960. gada 21. jūnijā. 

Mācījies Latvijas Valsts Konservatorijas t.s Liepājas teātra kursā, kura vadītājs bijis Oļģerts Kroders. Kopā ar kurasabiedreni Zani Jančevski kā labākie pieņemti darbā Nacionālajā teātrī, kur Ivars Puga kļūst par vadošo varoņlomu tēlotāju daudzu gadu garumā, līdz 2018. gada rudenī nolemj piedalīties Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās un, ņemot vērā viņa lielo popularitāti Latvijā, tiek arī ievēlēts no partijas “KPV/LV” saraksta, un ir spiests no pastāvīga darba teātrī aiziet.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Nacionālā teātra aktieris kopš 1986. gada.

Viens no ievērojamākiem savas paaudzes aktieriem Latvijā, kas līdzās profesionālām kvalitātēm - plašai emocionālai amplitūdai, skatuves temperamentam, harizmai, spējai strādāt dažādos žanros - iemiesojis sava laika varoņa tipu - viegli ierosināmu, ekspansīvu, demokrātisku, pat čomisku, bet vienlaikus spējīgu uz cēlu un neordināru rīcību.

Pārkāpjot 40 gadu slieksnim, nereti spēlējis varoņus, ko vieno viegla rezignācija, ironija un pašironija par dzīves pamatjautājumiem. 

Lomas kino: Aigars („Durvis, kas tev atvērtas”), Jānis (“Zītaru dzimta”).

Balvas: Spēlmaņu nakts 2017/2018 nominācija Gada aktieris otrā plāna lomā - Viljams Koljers izrādē "Dziļā, skumjā jūra". 1994. gadā nominācija Gada aktieris par Alekša lomu (“Skroderdienas Silmačos”), Svidrigailova lomu (“Noziegums un sods”), Aramisa lomu (“Trīs musketieri”) un Fortunio lomu (“Svečturis”). 1995. gadā “Spēlmaņu nakts” balva Gada aktieris par Džona Proktora lomu (“Salemas raganas”). 1997. gadā nominācija Gada aktieris otrā plāna lomā par Freža lomu (“Zvejnieka dēls”). 2001. gadā nominācija Gada aktieris par Alberta lomu (“Indriķa hronika”) un Šamanova lomu (“Vasaras rītā”). 2004. gadā “Spēlmaņu nakts” balva Gada aktieris par Georga lomu (“Kam no Vilka kundzes bail?”). 2005. gadā Harija Liepiņa balva par izcilu darbu varoņlomās. 2013. gadā nominācija Gada aktieris par Dostojevska lomu (“Rudens Pēterburgā”) un Sašas lomu (“Piemiņas diena”).

BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1964. gada 29. jūnijā Ventspilī.

Beigusi Rīgas 6. vidusskolu un paralēli tam Tautas kinoaktieru studiju 1982. gadā. Mācījusies Konservatorijas vokālistu sagatavošanas kursos, bet iestājusies un absolvējusi t.s. Liepājas teātra aktieru kursu Oļģerta Krodera vadībā (1986). Pēc tā beigšanas pieņemta darbā Latvijas Nacionālajā teātrī. 2017. gadā uzsākusi studijas Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas nodaļā.

Dēls - komponists Jēkabs Jančevskis. Meita Marta Lovīsa Jančevska studē aktiermeistarību JRT aktierkursā.

Saņēmusi A. Amtmaņa-Briedīša prēmiju (1999). 2019. gada pavasarī apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 1986. gada. Pirmajās lomās maksimāli izmantots viņas liriskais temperaments, meitenīgā pievilcība un staltā stāja, ļaujot spēlēt mīlētājas un varones - Šillera Mariju Stjuarti, Remarka Patrīciju Holmani “Trīs draugos”, Raiņa Leldi, Antrīne A. Brigaderes “Kad sievas spēkojas”, Lauru “Zaļajā zemē”, Adeli F.G.Lorkas “Bernardas Albas mājā”. Tomēr viena no spēcīgākajām jaunības gadu lomām ir Antonija R. Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, kā arī pašaizliedzīgā Libuša P. Kohouta “Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai”.

Jaunas krāsas viņas biogrāfijā parādās brīdī, kad ir iespēja iejusties raksturlomās un antivaronēs. Aizsākums tam ir lēdija Vintere “Trīs musketieros” (1994), bet pārliecinošs turpinājums - Spodra P.Putniņa "Pusdūša.Mundis", 2006, Malvīna H. Vuolijoki "Niskavuori jaunā saimniece", 2007, Kēgertala kundze A.H.Tammsāres "Zeme un mīlestība", 2012, Barbara Fordhema T. Letsa "Osedžas zeme", 2012, Muškātne F.Molnāra "Lilioms", 2013, Kalnkāja kundze pēc A.Upīša darbu motīviem veidotajā "...bagātā kundze...", 2013 un Rodika Ē. E. Šmits "Jūtu tektonika", 2014.

Atsevišķi minamas lomas latviešu autoru darbos, kurās atklājas spēcīgas latviešu sievietes, “pirmmātes” arhetips, radot sajūtu, ka viņa turpina kādas kuršu cilts atzaru līdz pat mūsdienām, jo tā kā tautastērpu nēsā Zane Jančevska, tā latviešu teātrī to nedara neviens cits. Pie šīm lomām pieder jau pieminētā Antonija, tāda ir Emīlija Benjamiņa “Sfinksā” un Julgi “Indriķa hronikā”, Māte “Smiltāju mantiniekos”, Žēlava “Latviešos”, un, protams, Alīna filma “Vilkaču mantiniece”.

Pateicoties plašajām zināšanām latviešu folklorā, savā 50 gadu jubilejā Zane Jančevska sagatavoja unikālu tautasdziesmu un nostāstu programmu “Dziesmu dance”, kas tika izdota arī CD formātā un kurā izskanēja mazdzirdētas un nedzirdētas spēka dziesmas un ziņģes.

Zanes Jančevskas nozīmīgākās kinolomas: Mare "Svešās kaislības", Alda "Bailes", Juze “Ja mēs visu to pārcietīsim”, Sarmīte "Zītaru dzimta", titulloma "Aija", Alīna "Vilkaču mantiniece", Ilze "Izpostītā ligzda".