BIOGRĀFIJA

Dzimis 1908.gada 20.augustā Dobeles pagasta Mesteros. Bērnībā dzīvojis Remtē. Viņa tēvs vēlējās, lai dēls kļūtu par dārznieku, tāpēc iestājies Bulduru Dārzkopības skolā. 1926.gada pavasarī pēc Dailes teātra izrādes noskatīšanās bijis tik saviļņots, ka stingri nolēmis kļūt par aktieri.

1930.gadā Alfrēds Videnieks iestājas Zeltmata vadītajos teātra kursos. 1933.gadā A.Videnieks sāk strādāt Liepājas teātrī. 1937.gadā aktieris tika uzaicināts uz Nacionālo teātri kā jaunais varonis - mīlētājs, kur arī nostrādāja līdz 1992.gadam. 

Miris 2002.gada 25.jūnijā.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Viņš savā skatuves mūžā atveidojis virkni spožu latviešu, kā arī krievu klasiskās dramaturģijas lomu. Teātra kritiķi viņu raksturoja kā intelektuālu, temperamentīgu raksturlomu tēlotāju ar daudzveidīgiem skatuviskās izteiksmes līdzekļiem un izkoptu runas kultūru. Videnieks teātrī ir tēlojis Krustiņu R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā", Glumovu A.Ostrovska "Arī gudrinieks pārskatās", Zarēnu Kārli A.Upīša "Zaļajā zemē", Protasovu Ļ.Tolstoja "Dzīvajā mironī", Raskoļņikovu F.Dostojevska "Noziegumā un sodā", Hamletu V.Šekspīra "Hamletā", Gaitiņu Teni “Mērnieku laikos”, Albertu H.Gulbja "Albertā".

Īpaši jāpiemin A.Videnieka pieredze kino: Egle M.Rudzīša filmā “Diena bez vakara” (1962) un vecais Dalda G.Pieša “Nāves ēnā” (1971).

BIOGRĀFIJA

Dzimis 1908.gada 20.augustā Dobeles pagasta Mesteros. Bērnībā dzīvojis Remtē. Viņa tēvs vēlējās, lai dēls kļūtu par dārznieku, tāpēc iestājies Bulduru Dārzkopības skolā. 1926.gada pavasarī pēc Dailes teātra izrādes noskatīšanās bijis tik saviļņots, ka stingri nolēmis kļūt par aktieri.

1930.gadā Alfrēds Videnieks iestājas Zeltmata vadītajos teātra kursos. 1933.gadā A.Videnieks sāk strādāt Liepājas teātrī. 1937.gadā aktieris tika uzaicināts uz Nacionālo teātri kā jaunais varonis - mīlētājs, kur arī nostrādāja līdz 1992.gadam. 

Miris 2002.gada 25.jūnijā.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Viņš savā skatuves mūžā atveidojis virkni spožu latviešu, kā arī krievu klasiskās dramaturģijas lomu. Teātra kritiķi viņu raksturoja kā intelektuālu, temperamentīgu raksturlomu tēlotāju ar daudzveidīgiem skatuviskās izteiksmes līdzekļiem un izkoptu runas kultūru. Videnieks teātrī ir tēlojis Krustiņu R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā", Glumovu A.Ostrovska "Arī gudrinieks pārskatās", Zarēnu Kārli A.Upīša "Zaļajā zemē", Protasovu Ļ.Tolstoja "Dzīvajā mironī", Raskoļņikovu F.Dostojevska "Noziegumā un sodā", Hamletu V.Šekspīra "Hamletā", Gaitiņu Teni “Mērnieku laikos”, Albertu H.Gulbja "Albertā".

Īpaši jāpiemin A.Videnieka pieredze kino: Egle M.Rudzīša filmā “Diena bez vakara” (1962) un vecais Dalda G.Pieša “Nāves ēnā” (1971).

BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā.

Mācījusies Jelgavas teātra studijā, no 1936. gada Jelgavas teātra koriste, no 1945. līdz 1953. gadam bijusi Jelgavas teātra aktrise, pēc teātra apvienošanas ar Valmieras teātri, strādājusi sezonu Valmierā. 

Kopš 1954. gada Nacionālā teātra aktrise, topot par vienu no vadošām teātra aktrisēm.

Saņēmusi augstāko PSRS apbalvojumu - PSRS Tautas skatuves māksliniece (1976). Apbalvota ar Trīs Zvaigžņu ordeni. (1995). Saņēmusi A.Amtmaņa-Briedīša prēmiju. (1985).

Pasaules mēroga slavu iemanto ar Ģertrūdes lomu Kozinceva filmā "Hamlets" 1964, kas ļauj viņai viesoties arī Londonā

Mirusi 2005. gada 18. augustā Rīgā.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Viena no trim sava laika skatuves karalienēm, atveidojusi dramatiskas varones, spēcīgas personības, daudz izmantota arī raksturlomās. Paskarbiem sejas pantiem, zemu balsi, kas var būt gan silta, gan asa, iekšpuvērstu emocionālo pārdzīvojumu, kas izlaužas kliedzienā lielu dramatisku kolīziju brīžos, arī laba humora izjūta un karaliska stāja ar augsti paceltu galvu - tas viss raksturo Elzas Radziņas psihofizisko veidolu un piesaista režisoru uzmanību.

Veidojusi vairākas individuālas dzejas programmas ar R. Tagores, Ā. Elksnes dzeju un ar tautasdziesmām.

Kinolomas: Horsta madāma “Purva bridējs", Oļiņiete “Mērnieku laiki", Ģertrūde ‘Vella kalpi” un “Vella kalpi vella dzirnavās”, Ance “Klāvs - Mārtiņa dēls”, Gonerila “Karalis Līrs”, Māte “Pūt, vējiņi!”, Dollija “Teātris”.