BIOGRĀFIJA

Dzimis 1923. gada 23. jūlijā Neretā. 

Mācījies Neretas skolā, vēlāk Smiltenes piensaimniecības skolā. Pēc kara atgriezies Neretā, no kurienes devies uz Rīgu mācīties. Plānojis stāties Konservatorijā, tomēr teātra izrādē "Pazudušais dēls" redzētā spožā Žaņa Katlapa spēle mainījusi viņa domas, un Kubilis kopā ar nākamo dzīvesbiedri Liliju iestājies Drāmas teātra studijā, ko beidzis 1948. gadā un pieņemts darbā Nacionālajā teātrī.

Savā radošajā mūžā Jānis Kubilis saņēmis ne tikai bezgalīgu skatītāju cieņu un mīlestību, bet arī daudzus oficiālus apbalvojumus:1956. gadā - Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks, 1965. gadā - Latvijas PSR Valsts prēmija par Mocarta lomu A. Puškina "Mocarts un Saljeri" inscenējumā un Lorkas lomu Žaņa Grīvas lugā "Noziegums Granādā", 1966. gadā - Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums, 1987 .gadā Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmija par lomām izrādēs "Sarkanmatainais kalps" un "Nirnberga 1948", 2002. gadā - IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2005. gadā - “Spēlmaņu nakts” balva par Mūža ieguldījumu teātra mākslā. 

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Latvijas Nacionālā teātra aktieris no 1948. līdz 1994. gadam, kad pieņēmis lēmumu no aktīvās darbības teātrī aiziet. Kopumā nospēlējis ap 140 lomu.

Jaunībā bieži izmantota viņa pievilcīgā, vīrišķīgā āriene, muzikalitāte un temperaments, īpaši dienvidniciskāku raksturu atveidē: Selio “Suns uz siena kaudzes”, Fabricio “Viesnīcniece”, Mikele “Filumena Marturano”, Joske “Skroderdienas”, Pablo “Trešais vārds”, Marats “Mans nabaga Marats”.

Nozīmīgs Kubiļa biogrāfijā ir Krustiņš “Pazudušajā dēlā” un Krauklīšu Pēteris “Rīgā”.

Inteliģence un talanta vieglums apvienojušies Mocartā '’Mazās traģēdijas” un Lorkā “Noziegums Granādā”.

Humora izjūta un artistiskums izmantoti plašajā raksturlomu klāstā, no kurām populārākās ir Fičūrs “Liliomā”, Paskvāle “Skrandaiņi un augstmaņi”, Murzaveckis “Vilki un avis”, Fredis “Paši pūta, paši dega” u.c.

Īpašu skatītāju mīlestību baudījis arī mūža otrajā pusē spēlētājās lomās - Hamilkāra kungā un Longinā Laukmanī no “Bezkaunīgajiem večiem”.