BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1917. gada 10. februārī Harkovā.

Mācījusies Jelgavas teātra studijā, no 1936. gada Jelgavas teātra koriste, no 1945. līdz 1953. gadam bijusi Jelgavas teātra aktrise, pēc teātra apvienošanas ar Valmieras teātri, strādājusi sezonu Valmierā. 

Kopš 1954. gada Nacionālā teātra aktrise, topot par vienu no vadošām teātra aktrisēm.

Saņēmusi augstāko PSRS apbalvojumu - PSRS Tautas skatuves māksliniece (1976). Apbalvota ar Trīs Zvaigžņu ordeni. (1995). Saņēmusi A.Amtmaņa-Briedīša prēmiju. (1985).

Pasaules mēroga slavu iemanto ar Ģertrūdes lomu Kozinceva filmā "Hamlets" 1964, kas ļauj viņai viesoties arī Londonā

Mirusi 2005. gada 18. augustā Rīgā.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Viena no trim sava laika skatuves karalienēm, atveidojusi dramatiskas varones, spēcīgas personības, daudz izmantota arī raksturlomās. Paskarbiem sejas pantiem, zemu balsi, kas var būt gan silta, gan asa, iekšpuvērstu emocionālo pārdzīvojumu, kas izlaužas kliedzienā lielu dramatisku kolīziju brīžos, arī laba humora izjūta un karaliska stāja ar augsti paceltu galvu - tas viss raksturo Elzas Radziņas psihofizisko veidolu un piesaista režisoru uzmanību.

Veidojusi vairākas individuālas dzejas programmas ar R. Tagores, Ā. Elksnes dzeju un ar tautasdziesmām.

Kinolomas: Horsta madāma “Purva bridējs", Oļiņiete “Mērnieku laiki", Ģertrūde ‘Vella kalpi” un “Vella kalpi vella dzirnavās”, Ance “Klāvs - Mārtiņa dēls”, Gonerila “Karalis Līrs”, Māte “Pūt, vējiņi!”, Dollija “Teātris”.