BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1964. gada 29. jūnijā Ventspilī.

Beigusi Rīgas 6. vidusskolu un paralēli tam Tautas kinoaktieru studiju 1982. gadā. Mācījusies Konservatorijas vokālistu sagatavošanas kursos, bet iestājusies un absolvējusi t.s. Liepājas teātra aktieru kursu Oļģerta Krodera vadībā (1986). Pēc tā beigšanas pieņemta darbā Latvijas Nacionālajā teātrī. 2017. gadā uzsākusi studijas Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas nodaļā.

Dēls - komponists Jēkabs Jančevskis. Meita Marta Lovīsa Jančevska studē aktiermeistarību JRT aktierkursā.

Saņēmusi A. Amtmaņa-Briedīša prēmiju (1999). 2019. gada pavasarī apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 1986. gada. Pirmajās lomās maksimāli izmantots viņas liriskais temperaments, meitenīgā pievilcība un staltā stāja, ļaujot spēlēt mīlētājas un varones - Šillera Mariju Stjuarti, Remarka Patrīciju Holmani “Trīs draugos”, Raiņa Leldi, Antrīne A. Brigaderes “Kad sievas spēkojas”, Lauru “Zaļajā zemē”, Adeli F.G.Lorkas “Bernardas Albas mājā”. Tomēr viena no spēcīgākajām jaunības gadu lomām ir Antonija R. Blaumaņa “Skroderdienās Silmačos”, kā arī pašaizliedzīgā Libuša P. Kohouta “Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai”.

Jaunas krāsas viņas biogrāfijā parādās brīdī, kad ir iespēja iejusties raksturlomās un antivaronēs. Aizsākums tam ir lēdija Vintere “Trīs musketieros” (1994), bet pārliecinošs turpinājums - Spodra P.Putniņa "Pusdūša.Mundis", 2006, Malvīna H. Vuolijoki "Niskavuori jaunā saimniece", 2007, Kēgertala kundze A.H.Tammsāres "Zeme un mīlestība", 2012, Barbara Fordhema T. Letsa "Osedžas zeme", 2012, Muškātne F.Molnāra "Lilioms", 2013, Kalnkāja kundze pēc A.Upīša darbu motīviem veidotajā "...bagātā kundze...", 2013 un Rodika Ē. E. Šmits "Jūtu tektonika", 2014.

Atsevišķi minamas lomas latviešu autoru darbos, kurās atklājas spēcīgas latviešu sievietes, “pirmmātes” arhetips, radot sajūtu, ka viņa turpina kādas kuršu cilts atzaru līdz pat mūsdienām, jo tā kā tautastērpu nēsā Zane Jančevska, tā latviešu teātrī to nedara neviens cits. Pie šīm lomām pieder jau pieminētā Antonija, tāda ir Emīlija Benjamiņa “Sfinksā” un Julgi “Indriķa hronikā”, Māte “Smiltāju mantiniekos”, Žēlava “Latviešos”, un, protams, Alīna filma “Vilkaču mantiniece”.

Pateicoties plašajām zināšanām latviešu folklorā, savā 50 gadu jubilejā Zane Jančevska sagatavoja unikālu tautasdziesmu un nostāstu programmu “Dziesmu dance”, kas tika izdota arī CD formātā un kurā izskanēja mazdzirdētas un nedzirdētas spēka dziesmas un ziņģes.

Zanes Jančevskas nozīmīgākās kinolomas: Mare "Svešās kaislības", Alda "Bailes", Juze “Ja mēs visu to pārcietīsim”, Sarmīte "Zītaru dzimta", titulloma "Aija", Alīna "Vilkaču mantiniece", Ilze "Izpostītā ligzda".