/1885 - 1966 /

Alfreds Amtmanis Briedītis skolas gaitas sākas Valles pagasta, Vasku skolā. Zēna mīļākais priekšmets ir ģeogrāfija, pie ģeogrāfijas kartēm viņš pavada stundas, aplūkojot upes, ezerus, kalnus un pilsētas. Alfreds sapņojis kļūt par dārznieku. 1898.gadā iestājas Jaunjelgavas skolā, kur mācības notiek krievu valodā. Šeit apgūst krievu klasiķu darbus, slepus iepazīst E. Veidenbauma dzeju, kā arī latviešu prozaiķa R. Blaumaņa darbus, izlasa Aspazijas "Sarkanās puķes". Skolu pabeigt neizdodas, jo pietrūkst naudas, nākas atgriezties mājās, lai palīdzētu mātei lauku darbos, jo 40 gadu vecumā nomirst tēvs, Valles baznīcas zvaniķis. Par praktisko dzīvi laukos mātei sajēgas neesot bijis, pie viņiem apmetušies mātes vecāki Jansoni. Māte apprecas otrreiz ar Jāni Mašānu no Kurmenes pagasta un šajā laulībā piedzimst pusmāsa Irma. 1902.gada beigās Alfreds dodas uz Rīgu, brālis Teodors viņu ievada mākslas gaitās. Tajā pašā gadā Alfreds tiek pieņemts Jaunajā Rīgas teātrī un iegūst iesauku "Briedītis", kuru viņš izdzīvo visu turpmāko mākslinieka mūžu. Pēc 1905.gada Alfreds Amtmanis Briedītis pāriet strādāt uz vācisko "Apollo"' teātri, kurš revolūcijas uzplūdos sāk izrādīt latviešu lugas, bet drīz tiek slēgts un Briedītis sāk strādāt Liepājas teātrī pie režijas lugā "Taiga" un pats spēlē galveno lomu. 1908.gadā Briedītis atgriežas Jaunajā Rīgas teātrī . Pirmā pasaules kara gados viņš nokļūst Pēterburgā, pēc atgriešanās viņš kopā ar A. Upīti nodibina Akadēmisko drāmas teātri. 1928.gada Alfreds Amtmanis Briedītis apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

NOZĪMĪGĀKĀS IZRĀDES
Indrāni(1920) - Noliņš
Jāzeps un viņa brāļi(1920) - Jāzeps
Pans(1920) - Režisors
Atraitnes vīrs(1925) - Režisors, Cinis
Dvēseļu putenis(1934) - Režisors, Artūrs Vanags
Nauda(1943) - Režisors
Vilki un avis(1945) - Čugunovs
Māls un porcelāns(1947) - Matīss Atvasara
Līgava bez pūra(1948) - Knurovs
Zvejnieka dēls(1949) - Režisors
Zaļā zeme(1950) - Režisors
Jāzeps un viņa brāļi(1956) - Režisors
Rīga(1958) - Režisors