BIOGRĀFIJA
Dzimis 1939. gadā. Pēc Rīgas 2. vidusskolas pabeigšanas sāk strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru. Drīz tika ievērota viņa azartiskā interese, teicamās skatuves dotības un artistiskums. Sekoja piedalīšanās masu skatos un epizodiskās lomās, līdz teātri pārsteidza ziņa, ka Mihails Kublinskis dublēs Jāni Kubili Klaida lomā Teodora Dreizera "Amerikāņu traģēdijā". Paralēli darbam teātrī viņš iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, ko absolvēja ar Grigorija Kanaviča drāmu "Lai viņš iet projām". Kopš 1964. gada viņš ir šī teātra režisors.
RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA
Gadu gaitā tika izstrādāts, noslīpēts režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlē ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, tās estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam ir svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, bet, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saista ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Lielā mērā tieši viņš veidojis aktieru Lāsmas Kugrēnas, Antras Liedskalniņas, Māras Zemdegas, Lolitas Caukas, Lienes Gāliņas, Ģirta Jakovļeva, Inta Burāna, Aināra Ančevska, Jāņa Āmaņa radošās biogrāfijas. Repertuāra izvēlē viņu allaž interesējuši latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Daudzi no tiem kļuvuši par neatņemamu ne tikai nacionālā teātra, bet visas latviešu teātra vēstures zelta fonda daļu. ("Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens", "Vasara Noānā", "Santakrusa", "Hamilkāra kungs", "Romeo un Džuljeta", "Bezkaunīgie veči", "Heda Gablere", "Brīnumainā kurpniece").
Savukārt jaunas kvalitātes, jauni izteiksmes meklējumi un atklājumi saistās ar Aktieru zāles izveidi 70. gadu vidū. ("Elektra – mana mīla", "Lauva ziemā", "Lieldienas").
Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava "posteņa" pārmantotāju. Viņam gan atvēlēti bija tikai divi gadi (1987–1989). Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem Nacionālā teātra aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes. Par nopelniem latviešu teātra attīstībā apbalvots ar augstāko apbalvojumu – Trīs Zvaigžņu ordeni.