BIOGRĀFIJA

Dzimis 1940. gada 10. jūlijā Rīgā.

Beidzis Rīgas 1. vidusskolu (1958) un iestājies Teātra fakultātē, ko absolvējis 1963. gadā.

1961. gada 1. decembrī Ģirts kā otrā kursa students tika ieskaitīts teātra aktieru palīgsastāvā.

Kopš 1963. gada visa mūža garumā strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī.

Filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās. Bijis Teātra biedrības priekšsēdētājs (1987 - 1992). Par Ģirtu Jakovļevu uzņemta dokumentālā filma “Ģirts” (1992) un sarakstīta G. Zeltiņas grāmata “Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu” (2000)

2002. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2015. gadā saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātrī. 

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Jau radošās darbības sākumā strauji kļuvis par teātra vadošo aktieri un varoņlomu tēlotāju, kas dažkārt sagādājis arī zināmas radošas grūtības, meklējot aizvien jaunas nianses skatuviskajās izpausmēs. Daudz spēlējis Alfrēda Jaunušana izrādēs, uzticēdamies viņa principiem un tos netieši kopēdams, kālab bijis periods, kad recenzijās kritizēts par ilustratīvismu. Tomēr mūža otrajā pusē atkal un atkal apliecinājis savā darbā, ka ir viens no savas paaudzes izcilākiem aktieriem ar dzīvu un jūtīgu skatuvisko nervu un interesants visu paaudžu režisoriem.

Ģirtu Jakovļevu uz skatuves raksturo temperaments, harizma un artistiskums, kā arī humora izjūta, bet dzīvē - cilvēciskums un vienkāršība.

Lielu daļu lomu spēlējis tiešā partnerībā ar Astrīdu Kairišu.

Nozīmīgākas lomas jaunībā: Uldis “Pūt, vējiņi!”, Otrais “Tur laukā, aiz durvīm”, Lilioms “Lilioms”, Kārlis Mors “Laupītāji”, Ričards “Velna māceklis”, Tomass Eimvels “Kavalieru viltība”, Horija “Zemes un saules vārdā”, Lorencačo “Lorencačo”, Dūdars “Skroderdienas Silmačos”, Kaspars “Mērnieku laiki”, Šāns Veins “Jaunības putns ar saldo balsi”.

Vēlākajos gados: Jagailis “Meteors”, Vadoņa mūža atziņas “Tikai muzikants”, Edvarts un Indrānu tēvs “Indrāni” (1988 un 2013), Dāvids “Acālija”, Tomass Ulrihs “Plika kā baznīcas žurka”, Džeims Tairons “Garās dienas ceļš uz nakti”, Džons Borkmans “Nesaprašanās” (“Jūns Gabriels Borkmans”), Krutickis “Arī gudrinieks pārskatās”, Efraims Kebots “Mīla zem gobām”.

Nozīmīgākās lomas kino: Jānis Dalda "Nāves ēnā", Johans Štrauss "Atvadas no Pēterburgas", Uldis "Pūt, vējiņi!", Armīns "Dunduriņš", Karlsons "Uzbrukums slepenpolicijai", Jakubovskis "Zobena ēnā", Ričs "Ezera sonāte", Pulkvedis Vācietis "Zītaru dzimta"