BIOGRĀFIJA

Dzimusi 1970. gada 26. maijā Rīgā.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 1993. gada, kad absolvējusi Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti Māras Ķimeles vadībā.

Dziedājusi sieviešu korī “Dzintars”, ar kuru Trešās atmodas gados apceļojusi pasauli.

Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja kopš 2009. gada.

2019. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis pateicībā par viņas nozīmīgo veikumu teātra mākslā un aktīvo sabiedrisko darbību, sekmīgi vadot Latvijas Teātra darbinieku savienību un darbojoties Latvijas Radošo savienību padomē.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

1993. gadā beigusi pirmo atjaunotās Latvijas aktieru kursu, kas netiek gatavots konkrētam teātrim, un Nacionālajā teātrī nonāk trīs kursa biedri - Daiga Gaismiņa, Ivars Stonins un Uldis Anže.

Studiju laikā nospēlējusi pāris lomas arī Dailes teātrī, tomēr Oļģerts Kroders, tobrīd būdams Nacionālā teātra galvenais režisors, pieprasa Daigu Gaismiņu Nacionālajam teātrim viņas latviskās ārienes un muzikālo dotumu dēļ, un pirmās lielās un pārliecinoši nospēlētās lomas tik tiešām saistītas galvenokārt ar latviešu klasiku - Bērziņu Liena “Zaļajā zemē”, Elīna “Skroderdienās”, Maija “Mīla stiprāka par nāvi”, daudzus gadus vēlāk - Melānija “Veļupes krastā”, Ieva “Indrānos”, Rasma “Zilajā”.

Lielākais pārsteigums ir spēcīgais dramatiskais pārdzīvojums, ko tūlīt pēc studiju beigšanas Daiga Gaismiņa spēj atklāt pusmūža Gīnas lomā H. Ibsena “Meža pīlē”, tomēr traģiskas aktrises vēriens parādās arī citās lomās - Ofēlijā (“Hamlets”), Soņā (“Noziegums un sods”), vēlāk - Īvijā Vestonē (“Osedžas zeme”).

Daigas Gaismiņas muzikalitāte izmantota teju visās Nacionālā teātra muzikālajās izrādēs, bet īpaši minama ir Elīza Dūlitla “Mana skaistā lēdija” un Benjamiņa kundze “Sfinksā”.

Šo gadu laikā aktrise daudz spēlējusi arī raksturlomas, labu režisoru darbos atklājot izcilu humora izjūtu, kas izmantota arī Teātra dienas koncertu parodijās.