BIOGRĀFIJA

Dzimis 1971. gada 2. augustā Gulbenē.

1989. gadā beidzis Gulbenes 1. vidusskolu. Skolā spēlējis teātri un tas devis stimulu tālākajām studijām Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē, kuras beidza 1993. gadā, kad arī pieņemts darbā Nacionālajā teātrī.

Artistiski pievilcīgs, muzikāli apdāvināts, plastiski izteiksmīgs un dziļi jūtīgs mākslinieks. Brīvajos brīžos nodarbojas ar alpīnismu, ir uzkāpis gan Elbrusā un Monblānā, gan Vildšpicē un Presanellā, kā arī citās Kaukāzas, Altaja, Alpu un Tatru virsotnēs.

1996. gadā Uldis Anže iegūst gada labākā jaunā aktiera nosaukumu. 2017. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

RADOŠĀ, PROFESIONĀLĀ DARBĪBA

Nacionālā teātra aktieris kopš 1993. gada. Sākotnēji daudz izmantots zēnu lomās, tomēr tieši tur pierādījis mērogu un vērienu, ko spēj uz skatuves atklāt. Proti, pārliecinoši nospēlējis Krauklīšu Pēteri A.Deglava “Rīgā”, jaudīgi apvienojot šķietami sadrumstaloto epizožu virkni.

Arī pārējās Ulda Anžes lomas runā pašas par sevi – viņš ir aktieris, kas var nospēlēt gan cēlus varoņus, gan jūtīgus mīlētājus, gan intelektuālus dzīves jēgas meklētājus, gan naivus ideālistus, gan apburošus, gan atbaidošus neliešus – reālistiski, nosacīti, stāstot un iemiesojot. 

21. gadsimta otrajā desmitgadē divas nozīmīgākās lomas - Lāčplēsis un Pērs Gints tapušas sadarbībā ar režisoru Viesturu Kairišu, atklājot daudzšķautņaino abos šais tik atšķirīgajos tēlos. Ja ceļš, ko noiet Pērs Gints ir taisnāks - no trakulīga, mātes izlutināta jaunekļa līdz rezignētam sirmgalvim, kas saprot, ka meklējot pilnību un dzīves piepildījumu, savu Pēra Ginta “es”, viņš to nokavējis un var sasniegt tikai reizē ar nāves brīdi, tad Lāčplēsis, no citu nolemta “varoņa” ceļa gājēja pārtop par cilvēku, kas apzinās gan savu varēšanu, gan nevarēšanu.